Autisms

Daigas Bauzes promocijas darbs medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanai

„Autiskā spektra traucējumu ģenētiskie aspekti”

Darbu meklēt šeit: http://www.rsu.lv/petnieciba/promocija/promocijas-darbi

 

Materiālu sagatavoja: Laura Dreijere, RSU studente

Autisms – iedzimti attīstības traucējumi, ko raksturo problēmas komunikācijā un sociālā mijiedarbībā, ir samazināts aktivitāšu un interešu līmenis. Biežums populācijā ir 5-13:10000. [1]

Etioloģija

Autisms ir iedzimta slimība, tādēļ vislielākā loma slimības attīstībā ir ģenētiskiem faktoriem. Vecākiem, kuriem ir emocionāli traucējumi, ir lielāka varbūtība piedzimt slimam bērnam. [2] Nav pārliecinošu pierādījumu, ka tādi vides faktori kā perinatāla infekcija, grūtniecības laikā lietots alkohols, narkotikas, medikamenti un citi mutagēnie faktori ir svarīgi slimības etioloģijā.[3]

Simptomi

Bērna attīstības traucējumus ģimenes locekļi pamana līdz gada vecumam. Bērns neizrāda interesi par apkārt notiekošo, ir problēmas apgūt jaunas prasmes, savam vecumam neatbilstoša komunikācija. Bieži ir dusmu lēkmes, ja nespēj saprotami atspoguļot savas vēlmes, ja tiek izjaukta ikdienas rotaļu rutīna. Pacienti neveido acu kontaktu, vāji izteikta mīmika. Skolas vecumā nav intereses draudzēties ar citiem bērniem, nostabilizēt partnerattiecības. Nespēj uztvert apkārtējo emocijas. Valodas un runas traucējumi- vāji apgūst valodu, nespēj uzturēt sarunu, runā monotoni. Bieži novēro eholaliju- vairākas reizes atkārto to, ko tikko kāds ir pateicis. Ja bērns līdz 5 gadu vecumam ir iemācījies runāt saprotami, ir labāka prognoze terapijai. Bērniem ir dažas mīļākās rotaļlietas, ar kurām katru reizi spēlējas noteiktā secībā. Ja kāds šo secību izjauc, pacienti piedzīvo lielu stresu. Vēlāk dzīvē tas izpaužas kā izmaiņas ierastajā ceļā uz skolu, dzīvesvietas pārkārtošana, jebkas, kā rezultātā izmainās ierastā kārtība. Pacientiem attīstās tipiskas kustības, piem., plaukšķināšana, knipju sišana, šūpošanās.[4]

Diagnostika

Diagnosticējot autismu, svarīgi to diferencēt no citām austistiskā spektra slimībām, piem., Aspergera sindroma, Reta sondroma u.c. No pārējām slimībām autisms atšķiras ar to, ka ir izteikti valodas un komunikāciju traucējumi, grūti piemēroties pārmaiņām, agri parādās kustību traucējumi, slimības izpausmes vienmēr sākas pirmajos 3 dzīves gados, visbiežāk traucējumus novēro pirmajā dzīves gadā.[5]

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir samazināt attīstību kavējošos faktorus un palielināt normālu attīstību veicinošus faktorus. Ārstēšana ir tendēta uz sociālo, valodas un adaptācijas mehānismu attīstību. Atsevišķos gadījumos nozīmē neiroleptiskos medikamentus, antidepresantus. Kā viena no izvēlēm ir psihoterapija gan bērnam, gan vecākiem. Tāpat tiek pielietota alternatīvā medicīna.

[1] Graham, D. Psychopathology, Research, Assessment and  Treatment in Clinical Psychology. New York: John Wiley & Sons, 2008. 597 p.

[2] Graham, D. Psychopathology, Research, Assessment and  Treatment in Clinical Psychology. New York: John Wiley & Sons, 2008. 601 p.

[3]Longo, D. L., Fauci, A. S., Kasper, D. L., Hauser, S. L., Jameson, J. L., Loscalzo, J. Harrison’s Principles of Internal Medicine, 18e, The McGraw-Hill Companies, 2012. Chapter 390

[4] Graham, D. Psychopathology, Research, Assessment and  Treatment in Clinical Psychology. New York: John Wiley & Sons, 2008. 598-600 p.

[5] Ebert, M.H., Loosen, P.T., Nurcombe, B., Leckman, J.F. Current Diagnosis & Treatment: Psychiatry,  2e, 2008. Chapter 34.